Ēdamā ainava: pārtikas dārzi, kas arī izskatās skaisti

Iedomājieties, ka septembrī pēcpusdienā ejat cauri priekšējam dārzam un stiepjat roku, lai no koka noplūktu nogatavojušos bumbieri — no koka, kas arī ir elegantākais uz jūsu ielas. Iedomājieties dzīvžogu, kas rudenī mirdzina mellenu skarlato lapu masu un jūlijā pildās ar augļiem. Iedomājieties dobes, kur svītrainā violetā lapu kāposts ieņem dekoratīvo graudaugu vietu, un rāpojošais timiāns atbrīvo smaržu katru reizi, kad pa ceļu garām tam ejat. Tas ir ēdamās ainavas dizains: māksla audzēt pārtiku tik skaistā vidē, ka garāmgājēji pat nenojauta, ka dārzs ir arī pieliekamais.

Gadsimtiem ilgi dārznieki atdalīja dekoratīvo no produktīvā. Ziedi devās priekšā; dārzeņi slēpās aiz šķūņa. Taču ēdamā ainavas veidošana šo robežu pilnīgi izdzēš. Tā atzīst, ka pilnā ziedā ābele ir tikpat skaista kā jebkura magnolija, ka varavīksnes lapu mangolds pārspēj pašu efektīgāko celebu, un ka pareizi novietots vīģu koks var enkurot pagalmu tikpat graciozi kā dekoratīvs kļavas koks. Mērķis nav slēpt pārtikas ražošanu, bet to svinēt, veidojot dārzus, kuros skaistums un raža ir viens un tas pats.

Ēdamās ainavas dizaina filozofija

Ēdamā ainavas dizains balstās uz vienkāršu premisu: katram dārza augam jānopelna sava vieta, ideālā gadījumā — pildot vairāk nekā vienu uzdevumu. Augļu koks nodrošina ēnu, pavasara ziedēšanu, rudens krāsu un ražu. Rozmarīna dzīvžogs nosaka robežu, smaržo gaisu, baro apputeksnētājus un garšo jūsu cepeša jēra gaļu. Zemenes augsnes segums nomāc nezāles, mīkstina cietas malas un jūnijā dod pilnu bļodu augļu.

Šī daudzfunkcionālā pieeja nav jauna. Persijas paradīzes dārzi apvienoja augļu kokus ar dekoratīvu stādījumu. Viduslaiku klosteru dārzi kopa ārstniecības augus dekoratīvās partēros. Klasiskais franču potager ar ģeometriskiem dārzeņu, augu un ēdamo ziedu dobēm vienmēr bija tikpat par skaistumu, cik par ražu. Jauna ir pieaugoša kustība šo domāšanu pārnest uz katru dzīvojamās ainavas daļu, ieskaitot priekšējo dārzu, pamata stādījumu, piebrauktuves malu un terasi.

Plašākam skatam uz to, kā ēdamie dārzi iekļaujas dārza veidošanas plašākajā pasaulē, skatiet mūsu pilno dārza dizaina stilu rokasgrāmatu.

Augļu koki dekoratīvā vidē

Augļu koki ir jebkuras ēdamas ainavas mugurkauls. To ziedēšana, zaru struktūra, sezonālā lapotne un augļi piešķir tiem četru sezonu interesi, ko nedaudziem tīri dekoratīviem kokiem var piedāvāt. Atslēga to labai izmantošanai veidotā ainavā ir pareizās formas izvēle pareizā vietā.

Standarta un pusstandarta koki

Pilnizmēra ābeles, bumbiera, ķiršu vai plūmju koks uz standarta vai pusstipras sakneņa ir grandiozs eksemplārs. Iestādiet vienu kā fokusa punktu zālāja gabalā, skatas beigās vai ceļu krustojumā. Pazemē iestādiet ēnai izturīgus ēdamus augus kā meža zemenes, piparmētru vai maurlokus, vai dekoratīvus sīpolu augus pavasara intereses labad. Pāris standarta augļu koku aiz vārtiem vai dārza ieejas rada tikpat majestātisku efektu kā sēklis vai liepa.

Espaljē un vēdekļveida apmācīti koki

Espaljē ir tehnika, ar kuru augļu koku audzē plakanā pret sienu, žogu vai brīvi stāvošu stiepļu karkasu, zariem horizontāli izplatoties kārtīgos stāvos. Rezultāts ir dzīva arhitektūra: koks, kas vienlaikus darbojas kā ekrāns, sienas dekorācija un produktīvs augļu dārzs. Ābelēm un bumbieriem visvieglāk veido espaljē, taču ķiršiem, plūmēm un vīģu kokiem labi padodas vēdekļa forma.

Pārkāpjamie koki

Pārkāpjamais ābols ir vienkārši espaljē, apgriezts līdz vienam horizontālam stāvam, augot tikai 30–45 cm virs zemes. Tas pilda to pašu funkciju kā zema buksusa dzīvžogs, bet ražo augļus. Izmantojiet pārkāpjamos kokus, lai apmalotu ceļus, nodalītu dārzeņu dobes robežas vai veidotu miniatūru partēru. Tie ir īpaši efektīvi potager tipa izkārtojumā, kur ģeometriskā struktūra ir svarīga.

Šķirņu ar dekoratīvu vērtību izvēle

Izvēloties augļu kokus ēdamai ainavai, apsveriet visu gadu. Dekoratīvās ābelītes kā „Evereste" un „John Downie" nes baltu vai rozā ziedu mākoņus, kam seko dārgakmens krāsas augļi, kas karājas līdz pat ziemai. Morello ķirši piedāvā baltu pavasara ziedēšanu, spīdīgus tumšus augļus un labu rudens krāsu. Cidoniju kokiem ir skaists sazarots stumbrs, lieli rozā-balti ziedi un zeltaini aromātiski augļi. Lazdu bumbieri un mūkšļi piešķir vecās pasaules raksturu, kas der gan kotedžu, gan formālu dārzu vidē.

Ogu dzīvžogi: robežas, kas jūs baro

Viena no efektīvākajām stratēģijām ēdamā ainavas dizainā ir tīri dekoratīvu dzīvžogu aizstāšana ar augļus nesošiem krūmiem. Labi pārvaldīts ogu dzīvžogs nosaka telpu, nodrošina privātumu, atbalsta dzīvo dabu un ražo dāsnu ražu.

Mellenu dzīvžogi

Mellenes ir vienas no dekoratīvākajām no visiem augļu krūmiem. To smalkie baltie zvana formas ziedi parādās pavasarī, kam seko zili pelēka augļu kopu vasarā. Rudenī lapotne kļūst spilgti sarkana un burgundiski sarkana. Iestādiet augsto mellenu šķirnes 90 cm–1,2 m attālumā blīvam neformālam dzīvžogam, kas sasniedz 1,5–1,8 m augstumu. Tiem nepieciešama skāba augsne (pH 4,5–5,5), tāpēc vispirms pārbaudiet augsni un ja nepieciešams, uzlabojiet ar ericaceous kompostu.

Aveņu un kazražu dzīvžogi

Bezkuntumu kazraga šķirnes, audzētas gar staba un stiepļu žogu, veido produktīvu robežas ekrānu, kas var sasniegt 1,8 m vai vairāk. Vasaras avenes, atbalstītas uz vienkārša karkasa, veido vieglāku, atvērtāku dzīvžogu. Abas nodrošina baltus ziedus apputeksnētājiem pavasarī un bagātīgu ražu no vasaras vidus līdz rudenim atkarībā no izvēlētās šķirnes. Rudens avenēm ir priekšrocība, ka tās katru ziemu nopļauj līdz zemei, kas dzīvžogu uztur kārtīgu un pārvaldāmu.

Jāņogu un ērkšķogu dzīvžogi

Sarkanās jāņogas un ērkšķogas skaisti reaģē uz kordona audzēšanu, kad atsevišķi stiebri sien pie žoga vai stiepļu leņķī. Kordonu rinda veido kārtīgu, produktīvu ekrānu, kas aizņem ļoti maz vietas. Melnās jāņogas, audzētas kā brīvstāvoši krūmi, veido brīvāku neformālu dzīvžogu ar aromātisku lapotni un bagātīgu vitamīniem bagātu augļu ražu.

Ēdamie augsnes seguma augi: dzīvais paklājs

Kaila augsne starp kokiem, krūmiem un dobēm ir ielūgums nezālēm. Ēdamie augsnes seguma augi nomāc nezāles, saglabā mitrumu un pārveido citādi izšķērdētu vietu ražā.

Zemenes

Alpu zemenes (Fragaria vesca) ir ideāls ēdams augsnes seguma augs. Tās veido kārtīgus spilgti zaļas lapotnes kopumus, kas noklāti ar maziem, intensīvas garšas augļiem no vēla pavasara līdz rudenim. Tās pacieš daļēju ēnu, viegli izplatās pašsējoties un izskatās burvīgi gar ceļu malām un zem augļu kokiem. Lielākos dārza zemeņu augļus veido stiprāks augsnes segums, taču tiem nepieciešams vairāk saules un regulāra atjaunošana, lai paliktu produktīvas.

Rāpojošais timiāns

Thymus serpyllum, rāpojošais timiāns, veido blīvu, smaržīgu paklāju tikai 5–10 cm augstumā. Tas lieliski aug pilnā saulē un nabadzīgā, labi drainētā augsnē, padarot to ideālu plaisu aizpildīšanai starp bruģa akmeņiem, saulainas nogāzes pārklāšanai vai paceltas dobes pamatnes klāšanai. Vasarā tas pārklājas ar maziem rozā, violetiem vai baltiem ziediem, kas nepretojas bitēm. Katrs solis atbrīvo augu smaržu.

Kumelītes

Romiešu kumelītes (Chamaemelum nobile) gadsimtiem ilgi ir izmantotas kā augsnes segums, viszināmāk — kumelīšu zālājos. Neziedošā šķirne „Treneague" veido maigu, ābolu smaržas paklāju, kas iztur vieglu gājēju trafiku. Ziedošās šķirnes ražo kumelīšu tējai izmantojamos kumelīšveidīgos ziedus. Iestādiet kumelītes pilnā saulē un labi drainētā augsnē un baudiet augsnes segumu, kas ir gan skaists, gan noderīgs.

Garšaugi kā dobju apmales

Dobes mala ir viena no redzamākajām jebkura dārza līnijām, un garšaugi aizpilda šo lomu izcili. To kompaktā augšanas forma, smalkā tekstūra un aromātiskā lapotne padara tos par dabiskiem tradicionālo apmaļu augu, piemēram, buksusa, santolīna vai alissuma, aizstājējiem.

Maurloki veido kārtīgus zāles lapotnes kopumus, vainagotus ar violetiem ziedu turi agrā vasarā. Iestādiet 15 cm attālumā, lai veidotu nepārtrauktu līniju gar ceļu vai dobi.

Pētersīļi cirtainlapu formā veido blīvu, krokainu spilgti zaļas krāsas apmali. Tas ir divgadīgs, tāpēc sējiet katru pavasari svaigus labākajam efektam.

Kompaktā rozmarīna šķirnes kā „Miss Jessopp's Upright" vai „Tuscan Blue" veido zemu aromātisku dzīvžogu, ko var apgriezt formālā līnijā vai atstāt dabīgi izplesties.

Pundurbasilikas šķirnes kā „Spicy Globe" veido ciešus aromātiskas lapotnes kaudzītes, kas visu vasaru izskatās tikpat kārtīgi kā jebkura apgriezta buksusa bumba.

Salvija, īpaši violetās vai trīskrāsu šķirnes, nodrošina maigu, teksturētu lapotni pelēcīgos toņos, kas skaisti kombinējas ar sudraba un pelēkas krāsas stādīšanas shēmām.

Dekoratīvie dārzeņi: izrādes zvaigznes

Daži dārzeņi ir tik vizuāli izteiksmīgi, ka pelna vietu izcilākajās dobēs. Dekoratīvo dārzeņu stādīšana, ko reizēm sauc par „edimentals", aizpilda plaisu starp ziedu dobi un dārznieku.

Varavīksnes lapu mangolds un bietes

Lapu mangolda šķirnes kā „Bright Lights" ražo kātus elektriski sarkanās, oranžās, dzeltenās, rozā un baltās krāsās, katru vainagojot ar spīdīgiem, kroknainiem zaļiem vai bronzas lapiem. Iestādiet tos pa trim līdz pieciem grupās jauktā dobē un tie iztur konkurenci ar jebkuru daudzgadīgu augu. Bietes ar dziļi bordo lapotni veido bagātu, tumšu akcentu dobes priekšā.

Violetie un dekoratīvie kāposti

Dekoratīvo kāpostu šķirnes ražo rozetītes ar krokainu, cirtainu vai dziļi sadalītu lapotni violetu, rozā, krēmkrāsas un zilganzaļu toņu variācijās. Ēdamās šķirnes kā „Redbor" un „Scarlet" kāposts ir tikpat skaistas un nodrošina ilgu ražas sezonu. Aukstā laikā to krāsas intensificējas, padarot tos neaizstājamus vēlā rudens un ziemas intereses labad, kad lielākā dārza daļa ir klususi.

Sarkanie pupiņu vijojaugi

Pupiņu vijojaugi ir vieni no dramatiskākajiem kāpjošajiem augiem, kas pieejami jebkuram dārzniekam. To spilgti sarkanie ziedi piesaista kolibriji un bites, to tīstošie stiebri ātri pārklāj obeliskas, arkas vai tipī, un to garās pākstis ir virtuves pamats. Izmantojiet tos kā dzīvu ekrānu, akcentu dobē vai vertikālu akcentu potager dobē. Pieejamas arī baltā zieda un divu krāsu šķirnes maigākam izskatam.

Dārza audzēšana, kas atdod

Ēdamās ainavas dizains galu galā ir par dāsnumu. Dārzs, kas jūs baro, priecē acis, atbalsta apputeksnētājus un piedāvā sauju ogu garāmejošam kaimiņam, ir dārzs, kas strādā pilnā potenciālā. Tam nav vajadzīgs liels zemes gabals, speciālas zināšanas vai radikāla pārveidošana. Ir vajadzīga tikai gatavība pārtikas augus uzskatīt par skaistiem un dot tiem izceltas vietas, ko tie pelna.

Sāciet ar vienu espaljē ābeli, maurloku dobīti vai mellenu krūmu tur, kur agrāk bija buksusa krūms. Vērojiet, cik ātri dārzs mainās — ne tikai tajā, ko tas ražo, bet arī tajā, kā tas jums liek justies. Ēdama ainava ir dzīva, elpas pilna atgādinājums, ka skaistākie dārzi vienmēr ir bijuši tie, kas mūs uztur.